Bioetanols ir alternatīvs atjaunojamās enerģijas avots, kas iegūts no augu valsts materiāliem. Pēdējos gados tā ir kļuvusi populāra kā veids, kā samazināt atkarību no neatjaunojamiem enerģijas avotiem, piemēram, naftas un gāzes. Tomēr bioetanola izmantošanai ir daži trūkumi, kas to padara mazāk pievilcīgu nekā citus atjaunojamās enerģijas veidus, piemēram, saules vai vēja enerģiju. Apskatīsim dažus bioetanola iespējamos trūkumus.
Izmaksas un efektivitāte
Bioetanola ražošana var būt dārga vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, bioetanola ražošanai ir nepieciešamas zemes un darbaspēka izmaksas, kas bieži vien ir augstākas nekā citu atjaunojamās enerģijas ražošanas veidu izmaksas. Turklāt bioetanola efektivitāte ir zemāka nekā citiem atjaunojamās enerģijas veidiem, kas nozīmē, ka, lai saražotu tādu pašu enerģijas daudzumu, ir jāizmanto vairāk resursu. Tāpēc bioetanols ir mazāk rentabls nekā citi atjaunojamās enerģijas veidi.
Ietekme uz vidi
Bioetanola izmantošanai ir arī vairākas ietekmes uz vidi, kas vides aizstāvjiem rada bažas. Piemēram, ražošanas procesā ir nepieciešams liels ūdens daudzums, kas var novest pie gruntsūdeņu izsīkšanas apgabalos, kur to jau trūkst. Turklāt, sadedzinot bioetanolu, atmosfērā izdalās oglekļa dioksīds, kas veicina globālo sasilšanu un klimata pārmaiņas. Visbeidzot, mēslošanas līdzekļu un pesticīdu izmantošana biodegvielas ražošanai paredzēto kultūraugu audzēšanā var izraisīt augsnes piesārņojumu, ja ar tiem netiek pareizi rīkots.
Degvielas pieejamība
Visbeidzot, bioetanola pieejamība un izplatīšana dažiem patērētājiem var būt problēma, jo tā pieejamība dažās pasaules daļās ir ierobežota. Piemēram, lai gan daudzās valstīs etanola degvielas sūkņi ir pieejami pilsētās vai mazpilsētās, lauku apvidos dažkārt piekļuve ir ierobežota vai tās nav vispār, jo šajos apvidos ir loģistikas ierobežojumi vai nav attīstīta infrastruktūra. Tāpēc lauku apvidu iedzīvotājiem var būt grūti vai pat neiespējami piekļūt etanola degvielai, pat ja tā ir pieejama citur valstī vai reģionā, jo pastāv šādas degvielas pieejamības un izplatīšanas problēmas.
Bioetanols tiek reklamēts kā potenciāls risinājums, lai samazinātu mūsu atkarību no neatjaunojamiem enerģijas avotiem, taču tā izmantošanai ir daži trūkumi, kurus nevajadzētu aizmirst. Tā izmaksas un efektivitāte ir zemākas nekā citiem atjaunojamo enerģijas avotu veidiem, tāpēc salīdzinājumā ar tiem tas ir mazāk rentabls; turklāt tā izmantošanai ir negatīva ietekme uz vidi, piemēram, gruntsūdeņu noplicināšana un gaisa piesārņojums, ko rada tā sadegšana; visbeidzot, ar degvielas izplatīšanu saistītās pieejamības problēmas var ierobežot tās pieejamību dažās pasaules daļās, tādējādi samazinot tās kā alternatīva enerģijas veida vispārējo efektivitāti. Neraugoties uz šiem trūkumiem, turpinās pētījumi, lai optimizētu biodegvielas ražošanu un padarītu to par dzīvotspējīgu risinājumu transportlīdzekļu un mājokļu darbināšanai. Pareizi pārvaldot, iespējams, varēsim izmantot visas šīs daudzsološās alternatīvas priekšrocības, neuztraucoties par trūkumiem. Tikai laiks rādīs!